|
Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām drīzumā jauna, vienota mājas lapa |
|
Kopš 2010. gada marta visām Latvijas nacionālo parku un rezervātu administrācijām, kas kļuvušas par Dabas aizsardzības pārvaldes struktūrvienībām, tajā skaitā Pārvaldes Rāznas nacionālā parka administrācijai, kā arī citām Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām būs vienota interneta vietne www.daba.gov.lv. Arī šobrīd interneta vietne darbojas – taču ar februāra beigām tai tiks mainīts dizains un koncepcija. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Mākoņkalns- pagātne, tagadne, nākotne… |
|
19.02.2010.
Rāznas nacionālā parka dabas lieguma zonā esošais Mākoņkalns majestātiski paceļas virs Rāznas ezera, un tieši viņu uzskata par vienu no brīnišķīgākajiem objektiem mūsu apkaimē. Kā Latvija lepojas ar Gaiziņu, tā mēs – latgalieši – jūsmojam par Mākoņkalnu (Padebešu kalnu), uz kura kādreiz atradusies bruņinieku pils Volkenberga. Mākoņkalns ir izolēts lielpaugurs; tā augstums ir 247 metri virs jūras līmeņa, garums 0,6 km, platums 0,5 km. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Zivju slāpšana- būs vai nebūs? |
|
18.02.2010.
Šoziem pastāv iespēja, ka zivju slāpšana būs novērojama daudzās seklās un aizaugušās ūdenstilpēs, kur nav ūdens caurteces. Situāciju sarežģī tas, ka daudzviet aizsaluši arī caurteces grāvji, kā arī ir izveidojusies bieza ledussega un virs ledus zem sniega kārtas ir uzkrājies ūdens. Skābekļa trūkums ūdenī īpaši izjūtams, kad pēc liela sala iestājas atkusnis un sniegs vēl vairāk sablīvējas, nelaižot cauri skābekli. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir arī atmosfēras spiediens. Samazinoties atmosfēras spiedienam (iestājoties ciklonam), mazinās skābekļa izšķīstspēja ūdenī. Otrs būtisks faktors ir gaisma. Tumsā ūdenī esošie ūdensaugi patērē skābekli, tāpēc, sākoties zivju slāpšanai, nakts laikā zivīm skābekļa sākt pietrūkt vēl vairāk. Jāpiebilst, ka zivju slāpšana mūsu platuma grādos nav tik ārkārtēja un reta dabas parādība. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Pūcēm šoziem bargi apstākļi. Vai traģēdija? |
|
17.02.2010.
Pēdējā laikā bieži parādās ziņas par pūcēm, kuras redzētas tām neraksturīgā pilsētas vidē, ir novārgušas un vārnveidīgo putnu trenkātas. Nereti pūces tiek atrastas mirušas... Ornitologi un citi dabas aizsardzības speciālisti saņem daudzus telefona zvanus un e-pastus ar lūgumiem palīdzēt, izskaidrot un ieteikt, kā rīkoties. Vai traģēdija?
Urālpūce. Foto Andris Avotiņš |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
09.02.2010.
Šī ziema ir sevišķi barga un rada grūtības ne tikai cilvēkiem, bet arī meža iemītniekiem. Biezā sniega sega apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos, līdz ar to tie kļūst par vieglu medījumu brīvsolī palaistiem suņiem. Tāpat dziļā sniega dēļ meža dzīvnieku uzvedībā novērojamas dažādas izmaiņas. Jāpiemin arī, ka šādos apstākļos dzīvniekiem ir kļuvis daudz grūtāk sagādāt sev barību, taču, ja vēlaties tiem palīdzēt, ir jāņem vērā vairāki svarīgi aspekti. |
|
Lasīt tālāk...
|
|
|