Pavisam ātri klāt būs diena, kad saule ar zelta jostu sien vakara un rīta ausmu. Gadsimtiem ilgi vasaras saulgriežu naktī Latgales pakalnos iedegas Jāņugunis, tiek vīti ozolu vainagi un lasītas jāņuzāles,  laukus un sētas pāršalc skanīgas Līgo dziesmas, galdos mirdz saules apspīdētais Jāņu siers un smaržo putojošs Jāņu alus.

    Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Purvs ir zemes virsas nogabals, kurā ir pastāvīgs vai periodisks mitrums, specifiska augu un dzīvnieku valsts, un tam raksturīga aktīva kūdras veidošanās. Purvi ir ūdens uzkrājēji un tiem ir ļoti liela nozīmīga loma ūdens apritē dabā. Purvi ir mājvieta augu sugām, kuras ir pielāgojušās izdzīvošanai specifiskajos apstākļos un ir informācijas nesējs par seno veģetāciju. To visu iepazīt un izzināt palīdz purvos ierīkotās laipas.

   Gleznainiem pauguriem, tīriem ezeriem, baltiem baznīcu torņiem un latgaliešu tradīciju glabātājiem bagātajā Latvijas austrumu daļā meklējams Rāznas nacionālais parks. Tūristu iecienīti un apmeklēti ir Mākoņkalns un Lielais Liepukalns, Ežezers, Rāznas ezers un Andrupenes lauku sēta. Bet Rāznas nacionālā parka teritorijā ir arī citi tūrisma objekti- gan ne tik izcilas, bet tomēr gana interesantas vietas.

    Bebrs ir pelnījis, lai tam piešķirtu goda nosaukumu tiltu un būvju celtniecībā. Viņš taisa aizsprostus, būvē mītnes, rok alas un kanālus. Dzīvesvieta ir laba, ja tai cauri tek lēna upīte vai strauts, kura piekrastē aug ūdensaugi, bet krastos- apses, bērzi, blīgznas, kārkli, baltalkšņi. Bebrs ir arī stipru zobu īpašnieks. Stāvot uz pakaļkājām, ar priekškājām pieturoties pie koka stumbra, bebrs neilgā laikā var nograuzt samērā resnu koku. Dažreiz pavasaros bebri apgrauž tikai koku mizu, bet rudenī, kad koka audos virs apgrauztās vietas ir uzkrājušās barības vielas, koku nograuž pilnībā.